MEMO RIGENERA
kognitīvo funkciju atbalstam

 Atmiņa it smadzeņu īpašība saglabāt un reproducēt ierosas impulsu pēdas un impulsos kodēto informāciju. Galvenie atmiņas procesi: iegaumēšana, atcerēšanās un aizmiršana.

 Atmiņa ir centrālās nervu sistēmas process, kas nodrošina informācijas saglabāšanu jeb kodēšanu, uzglabāšanu, kā arī reproducēšanu jeb atcerēšanos. Šie procesi sniedz mums iespēju veidot savu personību, uzkrāt pieredzi, mācīties un attīstīties. 

 Atmiņu ir iespējams iedalīt dažādos veidos, taču pazīstamākais ir īstermiņa vai īslaicīgā atmiņa un ilgtermiņa atmiņa, dažreiz atsevišķi izdala arī operatīvo atmiņu, kuras laikā tiek izmantotas abas jau iepriekš minētās atmiņas daļas. 

Atmiņas veidošanās notiek katru reizi, kad saņemam stimulu jeb informāciju. 

Pirmajā mirklī informācija tiek uzglabāta īstermiņa atmiņā. Tālāk seko šīs informācijas apstrāde – iegaumēšana jeb kodēšana. Šajā daļā tiek veidota jauna atmiņa – notikušais prasa mūsu uzmanību, notikums liek nervu impulsiem pārvadīties biežāk, tā veidojot pieredzi intensīvāku un to nostiprinot. 

Pēc tam seko atmiņu konsolidācija, veidojot spēcīgāku kontaktu starp nervu šūnām, tā nodrošinot to, ka impulsu pārvade būs ātrāka un spēcīgāka. Konsolidācijas process darbojas arī kā filtrs, kas neļauj milzīgajam informācijas daudzumam, ar ko saskaramies katru dienu, pārplūdināt mūsu atmiņu. 

Pēc tam notiek atmiņu uzglabāšana. Tas ir lielākā vai mazākā mērā pasīvs darbs, kura laikā tiek nodrošināts, ka informāciju varēsim izmantot arī nākotnē. Mūsu galvā informācija netiek glabāta kā bibliotēkā, kur viss ir skaisti salikts pa plauktiem noteiktā secībā. Atmiņas glabājas drīzāk kā tīklā, kur nervu šūnas saistās savā starpā, veidojot jaunus savienojumus un nostiprinot vecos. 

Kā pēdējā procesa sastāvdaļa jāmin atcerēšanās, kuras laikā bijušās domas un notikumus atkal atsaucam apziņā. Atcerēšanās laikā smadzenēs vēlreiz iziet cauri nervu šūnu saistībai, līdzīgi kā atskaņojot ierakstu. Tikai katra no šīm atskaņošanas reizēm nav gluži kā oriģināls, citādi mēs nespētu noteikt atšķirību starp īstu pieredzi un atmiņu. Atcerēšanās laikā pievienojas arī apziņa par šā brīža situāciju, tāpēc jauno informāciju var iekļaut vecajās atmiņās, tās mainot un pielāgojot. Šajā procesā informācija no ilglaicīgās atkal nonāk īstermiņa atmiņā, kur tā var tikt atkārtoti apstrādāta, un tad atgriežas atpakaļ uzglabāšanas daļā. 

Mūsu vispārējais stāvoklis ietekmē atmiņas procesus. Tādi faktori kā miegs, stress, uzturs lielā mērā nosaka mūsu uzmanību, emocijas un dzīves ritmu, atstājot iespaidu arī uz mūsu atmiņu. Svarīga loma ir arī hormoniem, procesiem mūsu ķermenī un videi, kas rada ārējos stimulus. Atmiņu var ietekmēt arī dažādas slimības un ģenētika. Tāpēc vajadzētu atcerēties, ka atmiņa nav kaut kas viendimensionāls un neatkarīgs no visa pārējā. Tikai nedaudz samazinot ikdienas stresu vien, atmiņa pilnībā neuzlabosies un mūsu uzmanība nebūs ievērojami lielāka. Ja vēlamies būt veselāki, produktīvāki un dzīvot laimīgāk, atceroties savu pagātni un domājot par nākotni, tad jāņem vērā, ka mūsu organisms ir vienots un atmiņa saistīta ar to. Rūpējoties par savu ķermeni, mēs rūpējamies arī par savām smadzenēm un nervu sistēmu – vietu, kur uzglabājas mūsu atmiņas, mūsu personība un identitāte – viss, kas padara mūs par cilvēkiem, kādi vēlamies būt.

Atmiņas un uzmanības problēmas ir bieži sastopamas COVID-19 pacientiem: pētījumi parādījuši, ka 70% COVID pārslimojošo piedzīvo atmiņas un koncentrēšanās grūtības vairākus mēnešus pēc sākotnējās slimības.

Kas ir smadzeņu migla?

Smadzeņu migla, termins, ko lieto, lai aprakstītu lēnu vai gausu domāšanu, var rasties daudzos dažādos apstākļos, piemēram, ja kādam ir miega trūkums vai slikta pašsajūta, vai miegainību izraisošu zāļu blakusparādību dēļ. Smadzeņu migla var rasties arī pēc ķīmijterapijas vai smadzeņu satricinājuma.

Daudzos gadījumos smadzeņu migla ir īslaicīga un uzlabojas pati par sevi. Nav īsti saprotams, kāpēc pēc COVID-19 rodas smadzeņu migla un cik ilgi šie simptomi, visticamāk, turpināsies. Bet mēs zināms, ka šī smadzeņu miglas forma var ietekmēt dažādus izziņas aspektus. Mazāk acīmredzami atmiņas un uzmanības traucējumi var rasties pat ar vieglu COVID.